zaka

About Recent Entries

Urbanizācijas arklsJul. 28th, 2005 @ 12:09 pm
Kad cilvēks nezin ko grib?

Aktīvs sliņķisJul. 28th, 2005 @ 11:51 am
Pēdējās nedēļas laikā esmu kļuvis par aktīvu sliņķi, slinkoju un slinkoju, ar baudu un bez apnicības, kas tālāk. Laikam to var saukt par mietpilsonisku dzīvi - darbs, mājas, vakariņas, televīzors, dators, grāmata, zzzzz.

Konkrētā nekonkrētībaJul. 26th, 2005 @ 04:34 pm
Pēc tā, ka aizsūtiju mobīlo telefonu pakontaktēties ar zivīm nesteidzos iegādāties jaunu (kādu mēnesi).

Secinājumi:
- man pašam nevajag, citiem gan;
- bez mobīlajiem cilvēki bija nosvērtāki, precīzāki, konkrētāki ar lielāku atbildības sajūtu;
- esmu egoists, utt
AD

AusmaJun. 13th, 2005 @ 01:53 pm
Sēdēju mierīgs smēķētavā un vērojot apkārtējos sapratu, ka dzīvoju haotiska stresa un mūžam saspringti satrauktu cilvēku sabiedrībā, kas ir konstanti pāŗguruši un neredz gaismu tuneļa galā. Brrrr. Pazūdu.

Jāpaskatās, kā otrā pusē.
AD

ĶiršiJun. 2nd, 2005 @ 11:11 am
Ķirši vēl nekādi, gaidam.

Vakar drēgnums manos kaulos mājoja, auksts vai kā?

Muļķīga sajūta jau kādu laiku, kautkas mēles galā un grib būt pateikts, izdarīts, bet nevar izrauties uz āru, vēl mazliet....

Sakārtošu galdu.
AD
Other entries
» (No Subject)
Tikko pamaniju, kalendārā lapa jāpāršķir. Man laikam patīk. Jā, patīk.

Šnip šnap šnappiii......
» (No Subject)
Mirklis un tikai.
» (No Subject)
Šī nedēļa kā mēnesis ar neskaitāmām pirmdienām, trešdienām un brīvdienām. Šodien gribu mājās.
» (No Subject)
Kā, Kā tas var pastāvēt un izdzīvot, kā kautkas tik apburošs, mīļš un sirsnīgs var līdzpastāvēt egoismam un neizpratnei. Nevēlēšanās, jeb nevarēšana, nezinu, bet abas lietas ir maināmas. Kā diena pret nakti, kā iegribu kamols, kas ripo no kalnu ar maksimālo paātrinājumu nepieļaujot novirzi no kursa.

Es nesen prātoju, kas motivē (izreisa) cilvēkus spējiem un nekontrolējamiem dusu sprādieniem, jo biju aizmirsis par šādu emociju esamību. Šo žilbinošo spēku, kas mīt dusmu izplūdā, šo spēcīgo emociju gammu, ko kontrolēt nav ļauts nevienam, šīs sajūtas, kas mijas ar bezspēcību kautko mainīt, jo pat panākot savu priecīgs nebūsi, jo zini, ka kādam nav labi. Tas mirkli prieka ko vēlies gūt un lūdz pārvērsts tiek emocijās pretējās un šaubu ēnu, vainu, skumju smaidu ieliek sirdī.

Laiks "zibens spērienam"

Iešu izkliegties un izlamāties......
AD
» (No Subject)
2 gadi atpakļ - Rīga liekas plukata; skumji pazudušas, steidzīgas un stresa vadītas sabiedrības apdzīvota teritorija bez dvēseles.

Pirms gada - Rīga joprojām nesaista, Latvijā var dzīvot.

Šobrīd - esmu atzinis par labu esam, tik cilvēki nedaudz nesimpatizē.
» (No Subject)
Stāvēdams pie liela baseina kur dzīvojās daudz daudz pingvīnu priecājos par to, ka peldot tie izskatās kā putni....nevis kā, bet pingvīni taču ir putni.

Vakar nezinu kas bija par iemeslu, bet staigāju smaidīdams par visiem niekiem, gandrīz vai smiedamies, tādā pacilāti vieglā noskaņojumā ieturēdams distanci no apkārtējās vides un cilvēkiem tajā.
» Apātija
Apātiska diena, darbojos, bet bez intereses un vēlešanās, bez degsmes un entuziasma bez bez bez bez visa tā, kas darba rezultātam iedveš dzīvību, brīvību un pārliecību.

Kautkur apmaldijies atkal laikā un telpā esmu, laikam atkal laiks pārmaiņām, jūtu, ka šeit jau jūtos pārāk konfortabli un nav saldkāro uztraukuma tirpuļu, kas liek straujāk domāt, dzīvāk just, apātija, vienaldzība tanki tanki tanki.

Vakar dzirdēju sirma pārīša sarunu - ko šodien visi svin?...15 gadus kā Buržuji pie varas.

Vairāk netīk sarunāties, stāstīk kādam kautko, bīdīt savus uzskatus un izteikt domas, apātija. Pat saruna ar cilvēkbērnu, kas man dārgs nesagādā prieku.

Jaunām domām piepildīties,
Citā gaismā parādīties,
Pārmainīties,
Apātija
» Pasaule alga
Jūtos kā pēdējais mohikānis...
» (No Subject)
Joprojām Rīga mana Rīga.
» (No Subject)
RĪGA mana RĪGA
» (No Subject)
Pasaule ir krāsaina, smaids tās dvēsele.
» Biju
Labrīt A.God. zaka un visi cilvēkbērni, šorīt peldot pa Rīgas ielām man nācās atvairīt neskaitāmus informatīvos uzbrukumus no reklāmu stendiem un veikalu skatlogiem, paldies, ka uztvere, lēna, mierīga un peldoša, pievērš uzmanību krāsām un pilsētas kompozīcijai, konkrētas laitas noraidot.

Tad lūk vakar ieciemojos Kustaricas nesmēķētāju pasākumā. Jauki, balansē uz banalitātes robežas, bet ļoti korekti, atmesti malā nacionālie motīvi un redzams režisora pieskāriens šova izveidē, bet diemžēl emocionāli tukšs pasākums. Bet. Atklājot koncertu PSRS himna bija vietā, nu tāds emocionālais blieziens, ar tādu uz lūpām es saprotu kā pret tankiem ar galda nazi var soļot. Viss mainās.
» (No Subject)
Tāda aktīva, bet nedaudz deatruktīvi haotiska enerģija šodien iemājojusi manī, kas pārņem pat domas un raujas uz uz uz uz kautkurieni, bet ak šis kermeniskais apvalks, kas godam pilda savus pienākumus. Familiārisms.
» uh
Rīta tēja izdzerta, būtu jāsāk darboties, bet... Manā upē ledus izgājis pieņemu, ka tas bija arī vakar izgājis un es pat to zināju, bet vizuāli pamaniju tikai šorīt. Cilvēki pievērš uzmanību sevis izvēlētām niansēm, bet biežāk darbojas pēc norādēm.
» (No Subject)
No kurienes nāk iedvesma un vai tā vispār pamet mūs, vai pienākums pret šo sabiedrību un pret savu materiālo labklājību padara mūs tik aizņemtus un nogurdina domas un ķemeni, ka nespējam pamodināt snaudošo? Nemeklē vārdus, kad jāmeklē nozīme.
Top of Page Powered by Sviesta Ciba