Šovakar biju mazā paradīzē, atmosfēra patiesi jauka. Vēl viena darba nedēļa ir galā. Un otrdienas un piektdienas turpmāk būs pašas jaukākās. Zīmēšu. Pa ilgiem laikiem paņēmu atkal rokā zīmuli. Vēl neesošais rezultāts, tas kas ir procesā mani nedaudz pārsteidza, bet patiesībā drīkstu prasīt tikai vairāk. Un katrs vakars tagad aizņemts.

Biju uz Pēdējām dienām. Nevis filma lika domāt, bet gan tajā varēja par šo to padomāt neatkarīgi, kas notiek uz ekrāna. Noskaņu filma, lai neteiktu - nekāda. Varbūt tikai īpaši izteiktie Kobeina fani, fanātiķi sajūsminās, jo slimīgi ņem pretī visu, ko saista ar savu elku (negācijas no viņu puses neuzklausīšu). Blakussēdētājs izteicās saudzīgi - nu kaut kas pietrūka. Bet pēc Dievu mijkrēšļa noskatīšanās vislaik pārņem domas, ka mūsdienās vairs neuzņem labu kino (laikam atkārtojos, bet tas tikai pastiprina faktu).