Man ir riktīgas spējas piecelties dienas vidū, apklusinu modinātāju un guļu tālāk. Nu kur tas der? Un kam tas der? Nekur netikšu tā tūļājoties! Bet, ja atceļam globalitāti, man šovakar The White Stripes!! Gaidu draudzenes ziņu, vai uz manu brīvo biļeti kāds kandidē (viena pers. izdomāja, ka nenāks). Es gan priecāšos uz nebēdu par spīti citu un savai muļķībai! Nedomāju, ka man jāatvainojas par to, ka neskriešu pakaļ cilvēkiem, vēl jo vairāk cilvēkiem, ka sman simpatizē.

Tu nebaidies
Laiks apstāsies
Tāvā priekšā viss
Strauji mainīsies
Līdz acis atvērsies

My Sweet Irony

Esmu mājās neierastā laikā, jau kādu 1/2 h. Neraugoties uz skaitli 160 un ne to, ko sauc - tuvu skatuvei, bija samērā labi. Jāā..., ekrāns bija izklaidējošs. Tgad pat uzliku mūziku noskaņas turpināšanai.
Šovakar apjautu, ka mēdzu aizmirst dažādas lietas, piemēram, aizmirst pusdienas. Nevis nolemt pusdienām - nēē, bet aizmirst. Un tad ir tāda dīvaina sajūta, ka kaut kas nav tā... Ja kāds man ko tādu teiktu, man nostāja laikam būtu - Tev jāiet ārstēties, Silicone Brain...
Nu jā, jā, pilnīgs un galīgs sviests - undren mediocrity, so what?