Esmu mājās neierastā laikā, jau kādu 1/2 h. Neraugoties uz skaitli 160 un ne to, ko sauc - tuvu skatuvei, bija samērā labi. Jāā..., ekrāns bija izklaidējošs. Tgad pat uzliku mūziku noskaņas turpināšanai.
Šovakar apjautu, ka mēdzu aizmirst dažādas lietas, piemēram, aizmirst pusdienas. Nevis nolemt pusdienām - nēē, bet aizmirst. Un tad ir tāda dīvaina sajūta, ka kaut kas nav tā... Ja kāds man ko tādu teiktu, man nostāja laikam būtu - Tev jāiet ārstēties, Silicone Brain...
Nu jā, jā, pilnīgs un galīgs sviests - undren mediocrity, so what?