Manas pareģošanas spējas mani sāk nomocīt, vismaz kaitina nudien. Vismaz kāda priekšrocība jau tam visam ir. Pārsteiguma moments zūd, un tas liek notiekošo uztvert visnotaļ mierīgi. Taču tik un tā tika uzjundītas visas atmiņas, un tev nav ne mazākās nojausmas, par ko ir runa. Turpretim esmu otrā galējībā, ka nav ne mazākās nojausmas par citiem aspektiem, un nav ne mazākās nojausmas, kas ar to būs rīt. Zinu tikai, ko es gribu.
Prieks bij' satikt eovina un jolka! Vakars spēja izvērsties ne tik ļoti mīlīgs, bet tam ir liels + (atjaunoju optimismu) - esmu mājās, dzeru tikko vāktu liepziedu tēju simpatizējošas mūzikas skaņās.
Jaukie 18, ne/?