reti, bet ari ne labi - labaak velu nekaa nekad... [entries|archive|friends|userinfo]
o.z.

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

labaak velu nekaa nekad... [Jun. 12th, 2003|10:22 pm]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
šodien ne sūda neizdarīju, parasta dzīves jēgas meklējuma diena un haljavas dzenāšana...bet rīt jānodod psiholoģijā eseja, kaut gan mācos grāmatvedību.piedavāju publiskai apsmiešanai:luudz


SASKARSMES LOMA MANĀ DZĪVĒ

Kontaktēšanās ar cilvēkiem normālos apstākļos notiek katru dienu. Pat dzīvnieki dzīvo barā, jo tas ir drošāk. Svarīgi satikt sev pazīstamus cilvēkus ir patīkami, tomēr pārāk bieži tas kļūst apnicīgi. Es satiku draugu pēc vairākiem mēnešiem, kad skola jau bija beigusies, mums bija daudz ko stāstīt, pārrunāt. Tad kopmītnēs no septembra, dzīvojām vienā istabā. Tas bija tāpat kā realitātes šovā, sākās pārpratumi, nesaprašanās. Pārāk ilgi ar vieniem un tiem pašiem cilvēkiem kļūst neinteresanti kontaktēties, tāpēc vajag paplašināt paziņu loku. Man ir daudz paziņu, bet maz īstu draugu, kuru sabiedrībā patīk uzturēties.
Man nav grūti iepazīties ar cilvēkiem, tikai pilnīgi svešā kompānijā, nevaru uzreiz atraisīties, bet man patīk iepazīties. Var satikt interesantus cilvēkus, kuriem ir līdzīgas intereses un dzīves uztvere, var arī nesatikt. Man patīk, ja manā sabiedrībā cilvēkiem ir labi un es varu uzlabot viņu garastāvokli vai palīdzēt, bieži vien nevaru, bet cenšos.
Man nepatīk ilgstoši atrasties vienam, reizēm vajadzīgs nolīst maliņā, atpūsties no visiem un tad var padomāt par dzīvi.
Saskarsmē ar citiem jādomā par to, kā es izskatos, ko teikšu, jo sabiedrībā pastāv vispār pieņemtas normas, kādam cilvēkam it kā vajadzētu būt. Manas domas ir tādas, ka katram ir tiesības izskatīties, kā viņš pats vēlas un runāt un domāt neietekmējoties no “pareizajiem” cilvēkiem apkārt. Nekad neesmu bijis negatīvi noskaņots pret citiem un gaidu, ka pārējie attieksies pret mani tāpat, bet pasaulē ir tik daudz slikta, ka liekas – nav vērts. Man liekas, ka tas bija Veidenbaums, kurš teica “tik dūrē ir spēks”, viņam bija taisnība, šī atziņa lielā mērā ir spēkā arī mūsdienās.
Ar augumu, kustībām un žestiem cilvēks pasaka vēl vairāk, tos nav iespējam viltot. Žesti, grimases un balss intonācija ir svarīgi sarunas pamatelementi un tos izmanto visu laiku. Tie padara mūsu kontaktēšanos interesantāku.
Cerams ka nākotnē, cilvēce neieraksies aiz datoru un virtuālās saziņas sienas un sevi neiznīcinās nebeidzamajos karos un teroraktos, bet joprojām apdzīvos mūsu burvīgo planētu.
linkpost comment