Mierinu sevi ar domu, ka šis ir pēdējais šogad, un, lai arī man lielākā daļa jautājumu sķiet ja ne muļķīgi, tad vismaz to ietveršanai es neredzu nekādu pamatu (ņemot vērā, ka lielākā daļa tā pat jāizzīž no pirksta), tomēr kaut ko es gandrīz par katru varu patiekt (vai vismaz esmu pateikusi uz savas pierakstu puslapas). Nosaukumi tā arī ir palikuši papusei zināmi, un vairs jau es neko nesaglābšu šais stundās (un no šāda megaātruma arī nekādas jēgas, es pieļauju, nebūtu). Varētu mierīgu sirdi apēst kādu Jungle pop, ieslēgt hospitāļus, aizvērt acis un sapņot par lucernām, piemēram. Vai Ameriku. Vai ķirzakām.
Leave a comment