Šodien ar Mārtiņu bijām privātajā baseinā (privātajā, ja neskaita, ka tur vēl bija kāds vīrietis, kurš klusēdams visu laiku peldēja brasā, tika tad, kad es neveismīgi jau simpadsmito reizi mēģināju iemācīties kraulā augstprātīgi parādīja, cik jau nu viņš ir izcils šajā peldēšanas stilā). Secinājām, ka mums ir arī privātais (nu, gandrīz privātais) kinoteātris.