Pēdējo nedēļu man tiešām uzmācas domas par to, ka varbūt, varbūt tomēr fizioloģija ir mana īstā vieta (lai gan man nemaz nepatīk fiziologija. Nu, vismaz anatomija man tiešām vairs neliekas tik aizraujoša kāa tā bija pamatskolā)? Jāpamēģina noskaidrot, ko īsti tie tauku pētnieki pēta. Ja tas viss izradīsies tikpat interesants kā jūras hidrobioloģījas kramaļģes, tad, nē, paldies, bet ja no tā var izspiest kaut ko interesantu, ta dkāpēc ne? Lai gan, protams, man būs nedaudz kauns, lai netiektu, ka mežonīgi negribētos, tagad iet uz botaniem un teikt, ai, draugi, es izdomāju, ka gribu savā nākotne redzēt tikai resnas pakaļas un citu vietu taukus... Sūds ar visu, besī viss, mēģināšu pabeigt to sūda eseju, man šķiet, ka ir pienākusi iedvesma tās otrajai daļai un nobeigumam (un sākumu arī nenāktu par ļaunu uzrakstīt).