Atkal neaizeju uz lekciju, sūds.
Man steidzami jātiek vaļā no Pļaviņa.

Joka kā koks jau vispār, bet tas nemazina manu kucisko būtību.
Un šodien es dīkšu un uzstāšu, ka viņam ir jāvelkas uz Kronvalda parku un tad es kaut ko bezsakarīgu murgošu, tad es atkal sadusmošos, jo nekas jau nebūs mainījies, stulbums tā vienkārši neizzūd un tad es atkal Pūcei raudāšu, cik gan esmu piesmieta un tad... Bļē.
Bļē, viss, es nododos mācībām, no tiesas tā vajadzētu. Ja Pūceatmet pīpēšan uun negausīgo rīšānu, tad es varu atmest visas šīs huņas. Ja!
(ak Dievs, kas par secinājumiem, pašai bail paliek, ūja, ūja)

Man sākusies eksisteniālā krīzīte, bļe.

Man ir informātika, bet ja nesakita, ka man patīk informātiķa balss, tad viss pārējais ir salīdzinoši garlaicīgs (JPG, BMP, GIF utt.).

Briedis: Kas Tev noticis?
Es: Eksistenciālā krīze.
Briedis: Atkal nesanāca izšķirties?
Es: Neņirgājies. Un šoreiz ir citāda situācija.
Briedis: (turpina ņirgāties)

Vakar ar matu kociņu sasitu augšlūpas iekšpusi.

(gandrīz atskaņas!)

Naiss, laikam man brīvdienās gaida diezgan lielas mokas, jo mans dārgais draugs pēkšņi ir sapratis, ka mūsu attiecībās (ja tās par tādām maz var saukt) kaut kas nav kārtībā!
Viņa apķērība ir vienkārši apbrīnojama!

Šodien atkal redzēju Signes Matīsa Jāni. Nu smuks pēc vella!
Piektdien abas ar Inesi piedzērušās jūsmojām par viņu. Skaidrā nekas nav mainījies.