Joka kā koks jau vispār, bet tas nemazina manu kucisko būtību.
Un šodien es dīkšu un uzstāšu, ka viņam ir jāvelkas uz Kronvalda parku un tad es kaut ko bezsakarīgu murgošu, tad es atkal sadusmošos, jo nekas jau nebūs mainījies, stulbums tā vienkārši neizzūd un tad es atkal Pūcei raudāšu, cik gan esmu piesmieta un tad... Bļē.
Bļē, viss, es nododos mācībām, no tiesas tā vajadzētu. Ja Pūceatmet pīpēšan uun negausīgo rīšānu, tad es varu atmest visas šīs huņas. Ja!
(ak Dievs, kas par secinājumiem, pašai bail paliek, ūja, ūja)