zini,,. "Uit amme kiemm" - Gera þú vita
,., 1 sekundes 1/4 pirms,.. notikuma,..
,., domas patiesi ir kā nebeidzams ceļojums sevī' ar dažādiem pagriezieniem un apgriezieniem no to izrietošajiem pārsteigumiem un brīnumiem' kur šķietami vienīgais neaizliedzamais veids kā veikt zināmu izpēti sevī..
Soļu pieskārieni zemei aizskrien pāri piesnigušam laukam' kā taustoties pēc kaut kā atbalstīties un silta tuvuma neizsīkstošajos tālumos,.seko pāris nopūtas un acu spožumos mirdzoši gaismkrāsu plūdumi saveido domu mutuli ar vēja aiznesto elpu uz piesnigušā klajuma izveido caurspīdīgu virpuli' kurā manāmi griežas viss' kas paķerts līdz,. roka ieslīdējusi kabatā tverstās pēc siltuma no vēl pulsējošā siltuma kamolveidojuma. Ķermenī iestājas klusums un pārskrien trīsas' itkā zinādams jau notiekošā - paredzamo daļu,, acīs saviešas klusumā nepateiktais miers' izveidojot asaru upi' kurai arī ir paredzēts miers uz atdziestošā vaiga izveidojot sasalušu ceļu' pa kuru reiz jau ir iets un atmiņās mērcētais garšas kumols nu jau ir savēlies kaklā tā' ka elpa cērtas ciet,.,
Laiks paiet tuvāk,., un atnāk manāmi tuvāk arī tas no otras puses' gluži vai kā divreiz ātrāk notiekot visam' kad jau ir zināms notiekošā saskarsmes iznākums atliek vien,., Nē! Vienmēr ir izvēle' vienmēr ir iespējas' ja arī šķietami tādu nav' vienmēr ir.., ir! .,,ir... zinu'.. atkal acīs saviesušās asaru straumītes atkausē jau sasalušo uz vaiga turpinot nepabeigto ceļu lejup., Un kur tad ir tas kas papildina' neļauj pakļauties un paturpina? pa iekšpasauli maļas doma' par citām iespējām un izvēlēm' kuras gan varēja,.,var,,.verēja,,var,.v,., piepildīt un kuras vēl būtu piepildāmas.,,
Kur,. Tu būtu,,. kad esi šeit,,.Tur?
,., domas patiesi ir kā nebeidzams ceļojums sevī' ar dažādiem pagriezieniem un apgriezieniem no to izrietošajiem pārsteigumiem un brīnumiem' kur šķietami vienīgais neaizliedzamais veids kā veikt zināmu izpēti sevī..
Soļu pieskārieni zemei aizskrien pāri piesnigušam laukam' kā taustoties pēc kaut kā atbalstīties un silta tuvuma neizsīkstošajos tālumos,.seko pāris nopūtas un acu spožumos mirdzoši gaismkrāsu plūdumi saveido domu mutuli ar vēja aiznesto elpu uz piesnigušā klajuma izveido caurspīdīgu virpuli' kurā manāmi griežas viss' kas paķerts līdz,. roka ieslīdējusi kabatā tverstās pēc siltuma no vēl pulsējošā siltuma kamolveidojuma. Ķermenī iestājas klusums un pārskrien trīsas' itkā zinādams jau notiekošā - paredzamo daļu,, acīs saviešas klusumā nepateiktais miers' izveidojot asaru upi' kurai arī ir paredzēts miers uz atdziestošā vaiga izveidojot sasalušu ceļu' pa kuru reiz jau ir iets un atmiņās mērcētais garšas kumols nu jau ir savēlies kaklā tā' ka elpa cērtas ciet,.,
Laiks paiet tuvāk,., un atnāk manāmi tuvāk arī tas no otras puses' gluži vai kā divreiz ātrāk notiekot visam' kad jau ir zināms notiekošā saskarsmes iznākums atliek vien,., Nē! Vienmēr ir izvēle' vienmēr ir iespējas' ja arī šķietami tādu nav' vienmēr ir.., ir! .,,ir... zinu'.. atkal acīs saviesušās asaru straumītes atkausē jau sasalušo uz vaiga turpinot nepabeigto ceļu lejup., Un kur tad ir tas kas papildina' neļauj pakļauties un paturpina? pa iekšpasauli maļas doma' par citām iespējām un izvēlēm' kuras gan varēja,.,var,,.verēja,,var,.v,., piepildīt un kuras vēl būtu piepildāmas.,,
Kur,. Tu būtu,,. kad esi šeit,,.Tur?