Citpasaule

Ir baisi interesanti dažkārt saprast kas un kāpēc ir tādi cilvēki’ kuri pienāk uz ielas klāt un prasa vai nevēlos binokli.. kaklarotu..vai ko citu,,

Dīvaina diena šodien’ varbūt tāpēc’ ka zināmā mērā esmu satriecies ar savu pasaules būtību un zināmu karmas daudzumu’ kā arī citu cilvēku pasauļu enerģētiskām vibrācijām,,

Šķietami’ tas ir aizsācies pēc kaut kā patīkama beigām’ kāda sākuma’ bio-ritmu līnijās ielūkojoties’ ja tiem notic’ stāsta savu nelokāmo pareizību pukstu vibrācijās..
Tā kaut kur atkal un atkal pazaudējas iegūtais un nenoturamais patvaļīgi svaidoties no vienas pasaules - otrā ,, no vienas - vietas otrā’ dažādos laiku ne-vietās. Un to visu pastiprina dīvaini cilvēki dīvainos laikos mainoties ar situāciju masu - veidojot tīri vai interesantu veidojumu’ mmhjā - krustvārdu mīklu’ tikai vispirms tā ir jāsaliek no maziem gabaliņiem’ kur nav sanummmmurējuma’ tā pa gaisu vien’ nesaprotot no kura gala’ lai sāk.. bet varbūt nesākt’ atstāt un piespiest podziņu – restart’ it kā nekas nebūtu bijis un nebūs ar ja tas tiks risināts ar tāda veida metodēm’ lodēm cauršauta audekla gabalam smiltis birst cauri kā Norvēģijas septiņas māsas pa klints malu.. problēmu nav – ir tikai risinājumi,,

Šodien satiku dvēseli’ kā tā izteicās - vienādām rokām’ kura man pateica to ko jau zinu par sevi’ tikai kaut kā labi noglabāts bija’ tieši vai netieši neuzstādīts par primāro’ bet darbojas kā galvenais noteicošais un vadošais ar dažādām niansēm. Ir jau jauki apzināties to’ ko jau zini’ bet vēl jaukāk pieņemt to ko nezini.. Izrādās esmu rets eksemplārs’ kurš tik bieži un strauji mainoties’ šogad šāds’ pagājušo tāds’ lecu kā tāds sienāzis no vienas lapas uz otru’ kur lapas ir attiecīgs personalitātes veidojums’ bet beigās piekodinot’ ka tas nekur nepazūd - dvēselē saglabājusies patiesuma būtība paliek uz ilgiem laika tecējumiem,.,


Kā var noteikt ideju’ kura vēl nav?
Kā var būt tur’ kur neesi?
Kā saglabāt patiesumu sevī un to paturēt ?

Domā’ darbojies’ radi un tici sev.,., tik vienkārši.,.,