Citpasaule

Caur nenoteiktības pasauli traucas vārdi ar zināmu pavedienu' kā komētas asti un ieķerās pildītā visumā' kur Es negribu zināt' to ko es jūtu..,,
Visam lēnām paliekot par veidojamu plastalīnu' ja rokas ir siltas' man ir aukstas' vismaz pagaidām - kamēr esmu dzīvs.. tu smejies par to' tikmēr es skatos citur' jo tur ir tas' uz ko es skatos.,,. patiesi iegrimstot savā klusumā' kā ar siltu ūdeni pildītā vannā un mirkstu tur' kamēr saplūstu ar nenokteiktības pildījumu sevī.,..un domās apspēlētais innertums paliek par modes kliedzienu' gluži kā viss šajā pasaulē' kur ir tik daudz cilvēku' kuriem nav savas personiskās domas un sajūtas par savu dzīvi.. par dzīvi kā tādu..un Tu zini' bet es nojaušu' tur ir tā atšķirība' ka nekas manī nepaliek tā pa īstam' gluži kā ieķērušās rasas lāses čakli austajā zirnekļtīklā' kur tur ir' šeit nav' kur katrā no mums pa bišķiņam ir tas ar ko tika izveidots cilvēks..


****
Miers pazūd izteiktā vārdā.