Citpasaule

Sēžu un prātoju' ja to var nosaukt par prātošanu' tāda pasēdēšana vien ir..

Noseedeeju 4as stundas aaraa uz solinja un lasiiju ilustreeto zinaatni' sapratu' ka tas tomeer ir pa speekam ikvienam - saprast' ka katrs reiz mirs ... saule izrotaa manas spalvainaas rokas ar ceptu spalvu smarzhu un sajuuta taada' ka mani kaads buutu svilinaajis uz ugunskura..
mati smarzho peec pavasara un saules mestajiem siltajiem stariem' bet Reiniic lidinaas kaut kur' kur pats nebuut nav' pats nezina ko grib un ko dariit' ar veelmi nedariit neko un praataa domu ieliktu' kaa buutu tagad nomirt..

nezinu' taada sajuuta ka manii palicis tikai kjermenis un tuksha veelme eksisteet' pat taa saak pazust ar lieliem leecieniem aizleecot liidzi saulrietam juuras krastaa.. nekaa.. nezinu.. ir manis shodienas top vaardi..
liekas taa it kaa es buutu izsuukta kokteiljglaaze' kokteilis kaut kur citur' bet glaaze tiek nesta uz izlietni meerceeties karstaa uudenii..

paliku viens' kur gan es buutu pazaudeejies? kur gan paliek viss tas ko dod un praato? kur paliec tu pats' tu... es.. es...un tu..

sakjeepaaju fliizes pie maajas ar akmentinju skribeleedams liekas liinijdejas uz peleeciigumaa nostaaveejushiem kluciishiem' kuriem sen jau ielikta sava vieta uz zemes..
vecteevs iedams garaam kaarteejo reizi paarjautaaja ko es daru' straadaaju vai maacos? es taa klusi pie sevis nochuksteeju - maacos.. laikam vinsh saprata' kaut arii dzirde nav taada kaada bija pirms paaris gadiem..
veeroja taas liinijas un klusaam staastiija savus piedziivojumus un dziives paardziivojumus' to gan es necentos klausiities tikai klusaam pie sevis dungoju liidzi apkaarteejo putnu skanjaam.. tas viss jau viens un tas pats' varbuut tur kas veertiigs ir bet nez kapeec to veertiigo cilveeks censhas nosleept sev neapzinaati to kluseejot.. tikai ikdienas notikumi skrien luupaam pa priekshu..

apluukoju savu atstaato balto nospiedumu liinijas un aizeju apseesties suunaas lauka viduu...un kas tur ir..
nekas.. es tikai padomaashu..

bet domas atsitas pret neko.. taas vienkaarshi peld kaa izlietas kraasu bungjinjas pa upes straumi un to vien speej kaa taas apluukot un nopuusties bezspeekaa par to kas tad iisti notiek ar mani..

laikam jau nekas' varbuut savaa nedarbiibaa un domaashanaa esmu nokkljuvis saakotnee' tur kur nav nekaa.. pat veeleeshanaas dziivot..

kaut kur atminjaa skan riita saruna ar teevu..cik nu saruna vairaak gan klausiishanaas' kaa vinsh grasaas panaakt to un shito..kaa veelas paliidzeet..bet laikam jau nezin kaa..un ar veelmi lai es eju kaut kur straadaat.. vai ..
aii.. "sakumaa tew vareetu atnjemt mashiinu' tad vareetu atnjemt internetu' un tad vareetu atnjemt mobiilo telefonu un tad peedeejo vareetu atnjemt iztiku - paartiku.." es tikai piekriitoshi pakratu galvu un saprotu.. ka tas viss taapat man nepieder un iisti nav vajadziigs..vismaz shobriid..jo vienkaarshi, ja ir bijis tad..ja nav - tad nav.. taapat vareetu iztikt arii bez komforta' kuru peedeejaa laikaa diezgan skeptiski-noniecinu ar vaardu materiaalisms.. neredzu naudai jeegu' vieniigais..ja straadaatu buutu ko dariit un galvenais jau tas ka to ko patiik.. bet kas tas ir?

bet ne tas..
kur lai atrod darba laimi? buutu jauki saakt ar aklo mekleeshanu' tad vismaz tas saaktu izskatiities peec kaut kaa noziimiiga' laikam paareejiem .. ne man.. katrs jau atrod tur kur taa ir.. dazhi vienkaarshi nogurst mekleet un paliek tur kur ir.. visiem skalji deklareejot ka ir iistais.. bet pie sevis klusi niciigi pukstot ka viss veel nav galaa..

liekas viss ir aizskalojies ar pavasara uudenjiem..un saak pamatiigi izhuut kopaa ar vasaras atnesto karstumu.. emocijas..veelmes.. domas.. viss..

ko dariit...kur iet.. ko domaat.. kur atrast to kas pazaudeets.. kur es esmu?
sevii apmaldiijies.. sevii pazaudeejies..