"Es dzīvoju tā, lai citiem grauž un skauž sirdi!"

Kas jauns?
Nu to nu es varētu pastāstīt, jo jaunumu ir patiešām daudz ! [ tikko izgāju no draugiem.lv, savādāk nav iespējams neko uzrakstīt.]

• Pat nezinu ar ko lai sāk... Sākšu ar to, kad Bumbulīts`mani patīkami pārsteidza - tā gaidīju, kad viņa paziņos, ka nolika tiesības, bet viņa man atraksta, ka nekas nesanāca.. ehh, saskumu, bet nekas, domāju gan jau ar otro reizi būs okey, bet nē, pēkšņi pie Maximas viņa piebrauca ar savu bembi, es biju ŠOKĀ, domāju, ka viņai prātiņš aizgājis ku-kū :D, ka brauc bez tiesībām, bet nu, tad jau arī uzzināju, ka eksāmenu nokārtojusi uz urrā,super, man tāds prieks par viņu !!! Malace!(: Tad nu to dienu veltījām braukāšanai, aizbraucām līdz ruļļiem, tad sagaidījām kaķi` pēc a-skolas [ jā, viņam arī bija patīkams pārsteigums!], un tad braucām līdz ghetto basket, tur arī pavadījām lielāko vakara daļu, ēdot saldējumus un atbalstot savējos. Vakarā aizbraucām nopeldēties. Nu Tā, feina dieniņa.

• Pat neatceros kurā datumā tas bija, sestdiena laikam [?], mani A. atkal patīkami pārsteidza ar savu ''trako piedāvājumu''. ''Braucam uz jūru šovakar, paliekam pa nakti, sagaidam saullēktu un braucam mājās?'' Nu labi, kāpēc gan nē? Tā arī daram, pa ceļam iebraucām Maxī` nopirkt kaut ko garšīgu, kāpjot mašīnā sapratām, ka nekur tālu netiksim, jo riepa tukša [? :O] Cik forši, ka vīrieši ir uzreiz tik atsaucīgi un tādām jaunām dāmītēm [mēs mazliet saposāmies, mini kleitiņas, augsti papēži, uhh.] grib izpalīdzēt. Pat kaut kādi vīrieši 40+ aicināja mūs braukt ar viņiem peldēt, nu fui. :D Pēc kāda laika riepu salaboja, un devāmies ceļā. Saulrietu diemžēl nokavējām. Apsēdāmies pie jūras uz soliņa, malkojām kokčiku, runājām par bīču* ["jā, varētu jau tagad sākt iet uz Liepāju'', njā, baigie puiši. :D], uztaisījām pāris foto, nu labi, atzīšos, ar mani nekad pāris foto nesanāk, jo vienmēr no kādām 100, labi, ja kādas 3 patīk :D Naktī gājām nopeldēties, bija tik traki tumšs,ka nevarēja pat jūru saredzēt, bet pāris foto gan varēja uztaisīt. heh. Kādas 2h pasēdējām mašinā, sākām skatīties filmu līdz aizmigām, bet mani pamodināja bomžuki, iu. Tā lūrēja mašīnā, pilnīgi kājas sāk trīcēt, un protams !, no rīta pamostoties, pavēru durvis un sapratu, ka mans kokčiks arī pievākts, nu lai jau tiek ! :D Pamodāmies tieši uz saulrietu, pāris foto, un tad ceļš mājup. Pāris stundiņas pagulēju un tad jau atkal jāceļas, zvans no mammas, ''celies, jābrauc uz veikalu!'', āāh.

• Mamma svin dz/d. Gribēja uzaicināt kaķa` vecākus arī, bet nu viņiem bija jāstrādā, nekas gan citreiz. Visu dienu ņēmos pa virtuvi, palīdzēju mammai, lai vakarā varētu mierīgi braukt uz jūru. [ jā, svinējām pie jūras, savācāmies visi radiņi, un braucām prom.] Kamēr visi uzņem radu foto, tikmēr es domāju, ka varu saklāt galdu, tā arī darīju, līdz tiku pie kliņģera, [aghr@!!], tieši no mājām paņēmu jauno, aso nazi, sagreizu pus kliņģeri un viens gabals trāpijās tik sasodīti nelaimīgs, āaaaaaaaaaaaaaaaah, iegriezu pirkstā, nieks? - nē, pie tam tā pamatīgi. Pus nags ar gaļu nost, [ ak dievs, cik tas izklausās pretīgi, bet tā patiešām arī ir], asins jūra tek, es domāju, ka vispār visu pirksta galu nogriezu, paģību no tāda uztraukuma vēl, vienkārši, svētki pa pirmo! ;( Tik ļoti stulbi, ka tā sanāca, jo vienmēr tā jau uzmanīgi visu daru, un nekad nebija tā gadījies, tā nu visu vakaru sēdēju ar pamatīgi sačakarētu garastāvokli un nežēlīgi sāpošu pirkstu.

• Nākamajā rītā pamodos no sāpēm, jo pirkts vienkārši anormāli pulsēja. Mamma jau bija piezvanījusi uz slimnīcu, teica, lai ģērbjos, ka brauksim, Tā kā, man no slimnīcām nav laba pieredze un ir pretīgi tur atrasties, tad mēģināju pati visu vērst par labu. 2h mēģināju notīt bindi nost, tad nu tas izdevās, bet iznākums bija tāds, ka brūcē bija sagājuši iekšā diegi un nevarēja viņus dabūt ārā, visiem jau tas likās elementāri, jo nezināja, cik ļoti tas sāp, līdz noģību. Mani tā kaitina, ja kāds mani satrauc un liek kaut ko darīt ātrāk, āh, [ jo visi gribēja braukt uz jūru, teica, ka man arī jābrauc nervi nomierināt], bet es paliku mājās, taisīju savam pirkstam operāciju, kā mamma pēc tam teica. 3h garumā asaru un asins plūdos ņēmu ārā diegus, sadzēros pretsāpju līdzekļus, [ es zinu, izklausās pēc murga, bet tā arī bija], tas bija tik ļoti, ļoti, ļoti, ļoti sāpīgi, ak dievs!!!, man liekas, neko sāpīgu nebiju piedzīvojusi. Tā nu visu varu nogulēju burtiski šokā no sāpēm, līdz atbrauca manējie mājās, telefons zvanīja 100tām reižu, negribējās pat celt nevienam, vienkārši, gribēju mieru. Mamma atbrauca, skrēja šurp, domāja, ka es atkal apģībusi un tad tik sāka čubināties, ''kaķīti, zaķīti, saulīte mana, pelīte un visi citi zvēriņi'', es esot malacis, ka ko tādu izdarīju, ieraudzīja pirkstu un sāka šausmināties. Vienkārši uzsedzu segu uz galvas un gulēju, gaidīju, kad ātrāk kaķis atbrauks.Tā nu vakaru pavadījām saķērušies, jutos beidzot mierīga un drošībā. ēh, moku pilna diena, Trakākā pagaidām visā manā mūžā. [ nu, ja neskaita kobras rīšanu']

• Nu Tā. Tā kā bijām ar kaķi` nebijām vēl mammai dāvanu nopirkuši, tad šodien nopirkām. [ super, duper, skaistu apakšveļu, ja man kāds tādu uzdāvinātu.. hehe.]