Viens no tiem vakariem, kurš liekas smagāks, pat īsti nezinu par ko un kāpēc, jūtos kā jūtos. Nedaudz iztukšots. Vakardien satiku Mārci (Nezinu vai smēķēšanas atmešana tik tiešām ietekmē ēst gribu, bet njaa ir manāms pieaugums) aprunājāmies, pasitām pa bumbām, kuras ripoja pa zaļo audumu un ir viens variants doties jauno gadu sagaidīt pirtī, jāapdomā. Varētu būt pat tīri sakarīgi.
Liekas gada beigas atnes kaut kādas pārdomas, par apkārtējiem cilvēkiem, par sevi. Šovakar atkal nedaudz pastrīdējos ar tēvu, nu gribas jau, lai mani arī uzklausa un nu sanāk pateikt ko domāju, bet runāju ar sienu.
Šodien patīkamais, ka pat nedaudz ar māsu parunājām, nekad tā īsti nav runāts un jā, liekas viņa saņemas un sāk ēst - tas priecē, jāskatās kā tas attīstīsies.
Nosportojos šodien kaut kā pamatīgāk rokas ir pasmagas, esmu paēdis, acis laižas miegā, bet galvā klejo padrūms mākonis.

Jūtos kā silta, sega, kura varētu sasildīt...

Nedaudz grūti lauzt režīmu, likās došos gulēt aizmigšu, bet tā nenotiek...
Nācās pamocīties. Vari centsties kā gribi, ja nenāk miegs neaizmigt, režīms uzspiež savu.

Dzīvokli tik sasodīti vēss.




tagad brokastis un tad izmocīt sevi...

Vis vienkāršais ir skaists,

Ja vis būtu skaisti un vienkārši vai tā būtu dzīve...

Jāsaka diena viesai stresaina skolas darbos pavadīta nakts un varēja just, ka nervi uzvilkušies likās jau, ka nu čau, kompīts karās vienā kāršanās neko saglabāt neko izlabot. Nu bet kaut kā vis nodots, domāju tā kā vis vienā vakarā paveiktais, bija baigi labi...
Aukstums pamatīgs uznācis uz pastaigām īpaši nevelk, ātrāk siltumā.



Liekas pietiks dzīvot, jāiet beidzot gulēt. :)

Kamēr ārā sākušies mīnusi esmu noķēris sev papildus plusus,
aizsūtīju māsu uz veikala pēc piena,(medus ir) un vēl šis tas. Kaut kā aši jānostājas uz pekām.

Rīt pēdējie divi darbi jānodod jāsaņem vērtējumi un tad jau var atlaisties.

Mani paredzējumi par sāpēm bijuši kļūdaini, vienīgā vieta, kas liek par sevi manīt ir zem apaļākajiem 'muskuļiem' :D


mmm... sniegs, patīkami

sestdiena pagāja diezgan aši, paspēju nosportoties tā ka maz neliekas, jau jūtu, ka pamodīšos ar smagām smagām rokām...
bet pozitīvi ritenis uz vietas ripo arvien ašāk. Šodien tā labi ieminu, rokas vienās sviedru lāsēs...

Dodoties mājās gandrīz kļuvu "bagāts", putns bij kokā noslēpies un gaidīja upuri, bagātība pagaidām iet secen... :) viegls izbīlis vien.
pastaigājos un uztaisīju dažas bildes, liekas pat kaut kas labs sanāca.

Nekad nepārstāj sapņot.

Vēljoprojām dusmas uz drauga brālēnu, kur var būt tik jauns un tik stulbs. sačakarēt savu dzīvi tik tādēļ, ka vajadzēja vairāk uzspiest. Vnk nesaprotu to nejēdzību, žēl jau ļoti, ka tā, bet nezinu. Grr...

atkal viegls kašķītis ar māsu, atnāk un pukst, ka slikti jūtas, būšot vīrusu noķērusi - viņa tak pati staigājošs vīrus, nav brīnums viņai slikti. Un saka, lai nekaitinot viņu, bet viņa jau kaitina mani, ka man jāredz viņa tāda...
Un protams, kad pasaku vai viņa vakariņas ēdīs, tas ir stulbs jautājums, tagad kaut kur aiz muguras it kā ēd vakariņas... grrr banāns un labākajā gadījumā divi āboli. Un ja, kā runājām, viņa vēlreiz pateiks, ka viņai "neiet labumā" es tiešām liekas sabļaušu tā kā nekad. - un tas man nebūtu tipiski... man riebjās pacelt balsi aiz niknuma...
aiz priekiem gan es varu paaurot, pagaudot... vuhuuu :)

hmm un tagad stereophonics skan... sasodīts kādēļ viņi paņēma to pašu meldinju, no citas savas dziesmas, puiši nedaudz nokrita manās ausīs... haltūra. It means nothing (ļoti man patīk) - show me how... pirmoreiz dzirdu, bet domāju par pirmo...vieniigi balss

Saliku playlisti un nu došos beidzot pagulēt, sajūtu, ka būtu slims. Bet nē, tik noguris, negulējis.
gribas vienkārši atpūsties un kā runcim ieritināties mīļā klēpī, saldi, labi izgulēties, lai var skriet tālāk.
Kakls arī ir nedaudz cietis no sociālās aktivitātes, kurai liekas jēgas esamība pazudusi.
Kamēr nebūs grautiņa, nekas nemainīsies - uz to vis iet un iet nepareizi. Bet ko pērties par stulbumu.

Jāapguļas, jāaizver acis...

Rīts jau pamazām pienācis, kaut arī nemana, ka būtu kļuvis gaišāks,
plānotais izdarīts un tagad ir tādas bīstamās divas stundas, doties vai nē - pasnaust.

labi pateica,
Valdība čurā tautai acīs un saka, ka lietus līst...

Jādodas medīt saldais sapnis...