Dienas rit interesanti visnotaļ, jāsaka, patīkami jau gan.
Tas manas dzīves nelielais traucējums tu domā, domā, domā, bet tik ļoti ir vairāk jādara, jādara, jādara.
Ir labi, ka es domāju, bet dažbrīd rodas sajūta, ka tam tiek ižšķiests laiks un būtu tā kā traucēklis.

Tā es varu nosēdēt pie pāris rindiņām, bet pulkstenis negaida kamēr viņas sagremotas...

dzīvot vienkāršāk...

Bet jā, vis ir lieliski, vienkārši lieliski! :)

Es nevarētu sūdzēties par pacietības trūkumu.

Padzirdēju, ka ārpus telpām ir siltāks, tinu ap kaklu šalli un jādodas izpētīt, cerams pavasara sajūta nepiemāniis un ar slimību kādu neapdāvinās :)