tiko patralinājos ar ģitāriņu rokās, padziedāju dziesminjas par māsu, kura izskatās pēc kara gūstekņa. tik daudz ko viņa vnk nesaprot - un to atkal es nesaprotu. grrr.... kā var par vakariņām uzskatīt abolus, un liekas tas pats bija arī brokastīs.

šovakar ir doma doties laicīgāk pagulēt. kaut gan nakts stundām piemīt tāds darba miers.
naktis ir tāds maģiskais laiks.