Šodien acis redzējušas kā strādā cilvēki, patiešām strādā un ir ļoti pieredzējuši un man uznāca liekas nelie personības krīze, domāju kur ir mans laucinjsh, kurā es būtu speciālists un mani viņš priecētu.

+ vēl reālas dusmas uz studiju iezstādi !!! grrr tiešām redzot cilvēku darbus man uz mācību iestādi nolaižas rokas, gribas tur visu saplosīt par bezjēdzību. un es pabeigšu. tik žēl, ka diploms nebūs no zelta... būtu vismaz viņam vērtība, arī alumīnijs aizietu... :P
bet liekas ar to ir jāsamierinās.
Bet ja mans vārds būs spējīgs teikt viedokļus kurus uzklausa, lai sargās tā skola... es viņus atcerēšos..

Šodien staigājot darīšanās pa centra ielām kaut kā jutu, ka daiļais dzimums mani ievēro/novēro.
un es sāku domāt, ka man netīra mute...

bet nē...
Bija tīra..