atsācies neliels grejas anatomijas maratons, grāmata uz mani šķībi noskatās...
pasmags noskaņā šis vakars nesen bij izgājis pastaigā un kaut kā aizdevos līdz pašai vecrīgai, paklausījos čellistus, uz mirkli tā kā vieglāk bija.
Viens no tiem vakariem, kuros domā, kur lai veic pagriezienu dzīvē...

Zvans pie durvīm, kaut gan nebrīnos kas tur stāv, kaimiņienei mūzika par skaļu. ehh neļauj man kaut kā uzlādēties...
Un tā mēs pa reizēm satiekamies un aizrādījumus saņemu tikai es. Tik uz jautājumu " Kā tā var " sanāk atbildēt " patīk "...

Lai justos kaut nedaudz dzīvs došos nopeldēties...
Un jāpadomā par gastranomiskiem priekiem vakara pusē...