Esmu nesen pārradies, būtībā no darba. Un ir tā lieliskā sajūta, ka esmu tur kur man nav jābūt, pavisam un noteikti. Tas nav man. Brīžiem uznāk tādas iekšējās dusmas, gribētos, lai vis padodas, bet tāda sirds kā mana par sīkumiem pat sevi sagrauziis.
un ir dižķibele, liekas pat laikā, ienākumi nekādi, darba laiks nemainās, būtībā noslogotība arī, tik jēgas nekādas, gandrīz nekādas.
Kaut kas noteikti ir jāmaina, jāmeklē savs ceļš.
Esmu nogājis no takas, kura ved uz augšu. kur ir mans sirdsmiers?
Esmu liekas no tiem maitām kuri grib daudz. visu un visādi. Bet esmu mierīgs, katrs pārdzīvojums paliek manī.