Viņa, tā mana māsa, nenāk pie prāta ar saviem ēšanas paradumiem. Pa retam sastrīdamies (es pie vainas), bet ne jau aiz tā, ka vēlos viņu kaitināt vai ko sliktu, bet mani uztrauc tas ko redzu. Tikai daudziem laikam pietrūkst drosmes vai arī viņiem ir vienalga, lai ar viņu aprunātos un mēģinātu palīdzēt. Tik, es tik tiešām nezinu kā. Saprotu, ka vaina viņai galvā un būtu viņai pašai jātiek galā tik kā lai viņai dod to impulsu, kā lai notiek tas klikšķis.
kā lai, ko lai...

kaulainas sievietes nav skaistas...

neatstāja vienaldzīgu...



sajūtu attēls...