diena, darba nedēļas otrā, bet tik ļoti jau apnikusi. darba netrūka, brīžam tiku pievērsts trim lietām vienlaikus, bet neviena no viņām tādā veida uz priekšu nebīdījās. viss tika izdarīts un pienāca vakars ar nedaudz nomāktu, skumju sajūtu.
Nodevos lasīšanai un vienā mirklī mani piemeklēja negulētu dienu sajūta, tiekot svaigā gaisaa pameta mani.
Un lietus. Jā, lietus pat lika pasmaidīt. Viegliem soļiem ejot, lietus lāsēm pilot, kalu plānus, mēģinot nospraust skaidrākus mērķus, bet nav viegli. Varēja vērot kā cukurotie cilvēki slēpjas. ui ui ui, ka tik nesaslapinātos.
un tagad vakariņas, nav tas pareizais laiks, nu nemaz. kaut kā nepareizi daros.

vēl pāris lapaspuses un gan jau miega pele mani sasies, lai kā es vairītos.