Nedēļas pēdējais vakars, svētdienas vakars. Sēžu skatos kas pa brīvajām dienām bildēs noticis. Atceroties pasmaidam vai likt publsikai apskatei nezinu, domāju. Pirtošanās peldēšanās. Nakti pavadīju guļot šūpuļtīklā starp ābelēm, reti gadās taa gulēt un neteikšu, ka tas būtu ļoti ērti, bet arī ne tik trāģiski neērti, tik naksnīgais vēsums un bieza bieza migla. Brīžam kaut kur skatījos un liekas kaut ko arī domāju.
Nebiju arī gaidījis, ka rīts iesāksies ar došanos peldēties, tiku pamudināts un devos arī.
šobrīd jūtu, kā saule skārusi manus plecus un kā pagājušas divas brīvās dienas.
nebija slikti, bet kā vienmēr kaut kā pietrūkst.
Esmu apjucis šai laikā kur dzīvoju, starp to ko es gribu un kādas ir tās manas iespējas, kurp es dodos.