| Sarunas par seksu |
Feb. 23rd, 2015|01:49 pm |
Interesanti, ka atklāta runāšana par seksu, nesarkšana, lietu saukšana īstajos vārdos un vispārēja attieksme, ka šī ir normāla sarunu tēma, tiek visbiežāk uztverta kā aicinājums tūliņ lēkt gultā. It kā parunāt nemaz nevarētu, it kā tā būtu tēma, kam uzreiz jāseko darbībai. Ja es runāju par Marsa kolonizāciju, vai tas nozīmē, ka uzreiz piesakos turp braukt?
Man ļoti interesē sekss kā tēma, interesē seksoloģija, cilvēku pieredze, viss, kas saistīts ar tēmu, bet kāpēc tas, ja es ar kādu par to runāju, noteikti nozīmē, ka tūliņ ķeršos pie prakses? Mēs taču arī varam runāt par draudzību, piemēram, ar kādu pussvešu cilvēku, bet tas nenozīmē, ka viņš uzreiz skaitās draugs.
Es šito nevaru saprast un man tas ļoti nepatīk. Es ļoti labprāt sarunātos ar cilvēkiem par to, bet viņi parasti nejēdzīgi uzbudinās un prasa manus kailfoto, un vai var tūliņ braukt pie manis. |
|