| Sarunātās uzvedības robežas un suņa dzīve |
[Oct. 5th, 2020|04:36 pm] |
Cik bieži cilvēki, kas ir kopā jau gadiem, paši nesaprot, kas īsti ir pieņemams viņu attiecībās un kas nē. Kā iemēru varu ņemt šo piemēru no FB:
Pārim ir poliamoras attiecības ar noteikumu don't ask, don't tell, kas nozīmē, ka viņiem var būt attiecības vai sekss ar citiem cilvēkiem, bet otrai pusei par to nekas nedrīkst būt zināms. Tu pasaki, ka ej "izklaidēties", otrs pamāj ar galvu, un atgriežoties tāpat pasaki, ka labi pavadīji laiku. Nav zināms vai ar draugiem, vai citādi.
Meitene vienā reizē ar draudzenēm iet dziļā tumsā ar citām pa pliko peldēties, bet nekas seksuāls tur nenotiek. Viņa pastāsta par to puisim, kurš sāk raudāt un kliegt, ka viņas ķermenis pieder viņam un viņš grib slēgt attiecības uz monogāmām, jo nespēj izturēt to dzirdēt. Tas pagaidām paliek gaisā karājoties, uz "padomāšanu", bet nākamajā ballītē puisis maigojas un skūpstās ar citiem puišiem savai meitenei to visu redzot.
Tas ir klasisks piemērs poliamorajam idiotismam un robeža pārkāpšanai. Meitene tikai gāja peldēties pa pliko, un viņa ir vainīga norunas pārkāpšanā (īstenibā nav, jo norunas, ka neviens viņu nedrīkst redzēt kailu neseksuālā situācijā nebija), bet puisis, kas grib slēgt attiecības, var atļauties sūkties un čamdīties ar citiem viņas acu priekšā, kas ir acīmredzams norunas pārkāpums, jo meitene nevar par to nejautāt un nezināt. Vainīga, protams, ir viņa, vai ne? Kāpēc? Jo sieviete.
Nu nav citas atbildes. Vainīga, jo vainīga, jo vienkārši vainīga, un viņam bija tiesības "atspēlēties". Tā cilvēki uztver attiecības. Kā cīņu, kā karalauku, kā veidu, kā piespiest otru pakļauties. Kā vislabāk izlocīties no visiem pienākumiem un norunām, otru saglabājot pēc iespējas ciešākā pakļautībā. Kā būt tam karalim, kas tura savu sievieti kā mājdzīvnieciņu un lielās, cik viņa padevīga, gluži kā labi trenēts sunītis.
Tāpat kā ar OPP, viena peņa noteikumu. Sieviete var būt poliamora, bet tikai ar citām sievietēm, jo tas jau nav pa īstam, īstais karalis te ir peņa īpašnieks. Ar citu sievieti taču viņa tikai paspēlēsies, lai es varētu skatīties, piedalīties, vai vismaz pafantazēt, un tas patiesībā ir manam priekam, pie citas sievietes taču viņa neaizies, jo tas nebūtu noietni. Es taču te esmu karalis ar struņķi starp kājām. No tāda taču pie sievietes neaiziet, tāpēc tas nav bīstami. Tikai cits vīrietis ir īsts konkurents.
Un tās vēl sauc par "romanstiskajām" attiecībām. Nav nekādas romantikas šajās kontrolējošā veida attiecībās. Tās ir kā cilvēkam ar suni. Pat vēl sliktākas par abpusēji materiāli, ekoomiski izdevīgām attiecībām, kas abām (visām) pusēm ir apmierinošas.
Nekur daudz tālāk par viduslaikiem cilvēce nav nonākusi. Romantikas vadītas kāzas un kopdzīve tāpat ir nesens izgudrojums, bet sievietes ir pēc tā tik ilgus gadsimtus ilgojušās, ka tagad tik ļoti viegli pakļaujas šim mītam, notic, ka tas ir pa īstam, kaut tieši tāpat ir kalpones, suņa, verdzenes vai govs statusā. Agrākos laikos vismaz bija tā priekšrocōba, ka viņas to apzinājas, tātad izprata savu situāciju, kas dod vismaz kādu plusu, lai efektīvi iekārtotos, cik nu ērti iespējams. Ja tu nezini, ka esi resurss bērnu radīšanai, mājsaimniecībai un seksa pakalpojumiem, ja tu no sirds tici, ka šī ir tā "romantika" un "jūtas", tu diemžēl esi muļķe.
Kā to pierāda pētījums, kurā vīriešiem pārbaudīja smadzeņu aktivitāti, rādot dažādus iekāres objektus - garšīgu ēdienu, skaistas mašīnas, dārgu tehniku, un klasiski skaistas sievietes. Daļai uz sievietēm aktivizējās citi smadzeņu apgabali, kas liecināja, ka tiek atpazīta persona, taču daļai nē - viņi uztvēra sievieti tāpat kā visus citus objektus, ne kā cilvēku.
Un tik skumji ir apzināties, ka viņu pašu sievietes droši vien domā, ka vīriešu acīs ir cilvēki, kaut netiek pat atpazītas kā atšķirīgas no citiem prestiža objektiem vai spēļmantiņām.
Tieši tāpat ir poliamorajās attiecībās, kur vīrieši bieži diktē atšķirīgus noteikumus sev un sievietei, vai vismaz pagriež tos kā pašiem ērtāk, jo tas ir tikai vēl viens veids, kā dresēt kuci, bet kucītes acīs šī īslaicīgā atlaišana no pavadiņas paskrieties iežogotā parkā liekas brīvība un cieņa. |
|
|