| Dzīvā attieksme vai nez kas? |
[Jun. 15th, 2019|12:09 am] |
|
Es īsti nesaprotu, kāpēc vīriešiem lieks tik uzbudinoši tādā tīniskā veidā sarunāties ar sievietēm, prasīt bildes un vispārēji uzbudināties no tā, ko parasti viņiem nepieraksta - uzmanības? Parasti jau saka, ka vīrietim vajag pēc iespējas spēcīgāku vizuālo kairinājumu, un viss notiek. No tāda skatpunkta es nesaprotu - ko tā mana plikbilde īsti viņam dod? Pilns internets ar bildēm un video. Ieraksti tik parametrus un skaties visu, ko vēlies. Kāpēc tā plikbilde no sievietes, ar ko konkrēti runā, ir tik svarīga? Spēlītes ar izdomu - piemēram, saģērbies tā un šitā, un dari to un šito - to es saprotu. Bet ko dod tā vienkāršā plikbilde laikmetā, kad plikbilžu ir vairāk nekā sajēgas? Bet prasa tak visu laiku. Kāda jēga? Vismaz mani tās locekļu bildes nekādi neuzrunā. Un kāpēc ir tā lielā vēlme sarakstīties ar visādām neķītrībām un skatīties uz tām bildēm? Kas tur ir tik interesants? Es kaut kā piedūrienu neatrodu. Mana un lielākās daļas sieviešu pieeja ir tāda, ka parunāties normāli, pēc tam, ja patīk, var arī kādu bildi vai sexy talk, un tad ir jātiekas. Bet vīriešiem atkal - uzreiz sexy talk, un... tad neko, pazust. Jo vai nu viņi tiekas uzreiz, vai arī viņi ir tā frīku suga, kas grib to dīvaino saraksti un nez cik bilžu. Vai viņi visi ir impotenti? Runāt grib, bet darīt nevar? Man kaut kā nav piedūriena no tām bildēm, ja es netaisos tikties. Tad var skatīties nez cik bilžu internetā. Visām gaumēm. Un būtu vēl kaut kas interesants, tāda kā spēle vai kas, bet nē, "send pics, show boobs". Kaut kas patiešām nesaprotams. |
|
|