| Man ir sava iedomu vīriešpersona beidzot stabila |
[Jun. 29th, 2016|01:18 am] |
Sapratu, ka, iztēlojoties sevi kā vīrieti, man ir beidzot vairāku gadu garumā nostabilizējies izskats, kādā es sevi redzu. Tāpat man ir fantāziju es, kādā es eju šamanistiskajos ceļojumos. Tā ir tāda es, kāda es biju apmēram 22 gadu vecumā, bet ar dažām pazīmēm, kas nāca vēlāk, arī vispārēji nedaudz citādāka, bet kopumā tomēr ļoti izskatās pēc manis. Protams, ka smukāka.
Tagad arī mana iedomu vīriešpersona ir nostabilizējies tā skaidri. Vai viņš ir skaists? Jā. Vai es spēju iedomāties skaistāku? Jā. Bet es tomēr viņa ādā jūtos ļoti pareizi. Viņš parasti tiek pielietots erotiskajās fantāzijās. Arī viņš ir nedaudz līdzīgs man, kā tāds brālis, bet ne ļoti. Tas ir dīvaini, kā šis tēls ir radies, jo man nekad nebūtu licies, ka kaut kas tieši tāds man piesaistītu. Mana sievieškārtas persona gan ir tāda, ka labāku grūti iedomāties. Jā, jā, iedomība (jo viņa tomēr ir man līdzīga).
Viņš ir šaurākiem pleciem nekā man patīk. Viņa seja ir pārāk nevīrišķīga, lai man liktos ļoti skaista, un tajā arī nav tās vienas androgīnā skaistuma iezīmes, ko es cienu. Tomēr seja ir skaista. Ne ļoti, bet ir. Frizūra viņam ir tieši tāda pati kā man. Melna, pagara, bet mati nav tik gari, ar kādiem es nostaigāju gadus 6, bet arī ne tik īsi, cik man ir tagad nedēļu. Šobrīd atkal kļūstu par sarkanmati, bet sevi esmu vienmēr iekšēji redzējusi kā melnmati, pat par spīti tam, ka ļoti ilgus gadus biju zilmate un dzīvē man tā bija īstā krāsa, dabiskā krāsa, tomēr iekšējā pasaulē mati vienmēr ir melni. Izņemot, kad es iejūtos pilnīgi citu radījumu ādā, protams.
Diez, vai citiem ir viens iedomu izskats vai dažādi, vai arī vienmēr viss ir tā kā ir mūžīgi patiesi? |
|
|