| Par stresa zālēm |
[Mar. 31st, 2015|07:20 pm] |
Vai tiešām ir tā, ka vīriešiem sekss ir zāles pret visām negatīvajām emocijām, piemēram, sāpēm, skumjām, stresu, vainas apziņu, jebko, kas traucē labi justies? Tas stāsts ir vecs kā pasaule, ka vīrietis sāk vedināt skumju, sāpinātu, tikko tuvinieku zaudējušu, depresīvu, milzīga stresa māktu sievieti uz seksu, un viņa sāk kliegt - tu necieni manas jūtas, kā tu vari no manis prasīt seksu TĀDĀ BRĪDĪ???
Vīrietis tiešām domā, ka tas ir pats labākais brīdis pasaulē, jo viņaprāt tas sievietei palīdzēs, viņa jutīsies labāk. Vīrieši seksu lieto kā zāles, bet sievietei ir jājūtas labi un droši, lai viņa būtu gatava seksam. Sievietei sekss ir jūtu izpausme, viņai vajag priekšspēli ne tikai fiziskajam uzbudinājumam, bet arī tāpēc, lai viņa atvērtu savas emocijas, lai atslēgtos no visa pārējā, būtu tikai iekšā seksā. Vīrietis parasti tāpat ir iekšā seksā, bet sievietei vajag laiku, lai pieslēgtos, jo viņa grib "pa īstam", viņai neder tā vienkārši caur stresu un sāpēm, tāpēc viņa apvainojas, kā var vispār tādā brīdī kaut ko tādu no viņas gribēt.
Tā, protams, nav ar visām sievietēm, bet vai nav tā, ka tās, kam tā ir, kaut ko zaudē? Vai tas tiešām ir pareizi tā noraidīt šādu sevis mierināšanas un iepriecināšanas, stresa atvairīšanas veidu? Vai tas nav sieviešu perfekcionisms, ka vajag perfektu seksu ar svecēm un rozēm, un ilgu priekšspēli? Kāpēc nevar būt vienkārši stresa noņemšanas sekss, pretraudāšanas sekss?
Vīrieti, nāc mani nomierini, samīļo un kārtīgi izdrāz, lai es jūtos labāk. Vai to nav iespējams iemācīties no vīriešiem..? |
|
|