| Par miega vai seksa uzvaru |
[Nov. 19th, 2014|01:31 pm] |
Vai jums ir tā gadījies, ka it kā gribas seksu, bet jau ir tā stadija, kad acīs jāliek sērkociņi un var draudēt aizmigšana procesā? Nerunāju par vienkārši nāk miegs - tur vajag sākt un miegs vairs nenāk, bet tāds gadījums, kad lūziens ir gandrīz nepārvarams, kad nav gulēta diennakts vai nogurums ir ļoti fizisks un īsts. Vismaz man kā sievietei tur ir viena priekšrocība - apguļos un saku - ņem mani :D Parasti sanāk visai labs sekss, tikai priekšspēlei gan nav spēka. Ķermenis ir nejūtīgs, pusaizmidzis un uz smalkiem pieskārieniem neatsaucas, tāpat maigošanās laikā tiešām var atslēgties, taču, ja vīrietis ir mazāk aizmidzis par mani, dažkārt sanāk ļoti labs... drāziens. Īsts, kārtīgs sekss jau nē, bet sanāk labi nodrāzties, un kaut kur pirmajā minūtē gan gars, gan ķermenis jau ir pietiekami pamodies, lai iesaistītos notiekošajā. Tā teikt - vajag tikai sākt uzreiz ar smago artilēriju.
Kāpēc vispār tā vajag - jo zināms ir, ka bieži rutīnā un nogurumā sekss paliek pēdējā vietā, un es tādu netaisos pieļaut. Seksam būs būt, kaut vai tādam, nevar tā aizmirst, ka šī ir lieta, kas uzlabojas ar praksi un pēc ilgāka pārtraukuma, kas nav bijis atšķirtības, bet gan rutīniska noguruma dēļ, nekas labs nesanāk.
Tāpat vismaz man nogurums un miegs nav šķērslis gribēšanai, dažkārt grūti aizmigt pat no domām un sajūtām, lai cik tas miegs nebūtu varens.
Es vairāk par to, ka, ja seksu gribas, tad seksam būt, pat, ja otram cilvēkam tas liekas jocīgi, ņemt priekšā mani gandrīz aizmigušu. Pēc tam jau pamostas, nenovēršami :) |
|
|