| #daily movie review with žuks glaks |
[Dec. 13th, 2015|09:00 pm] |
| [ | mood |
| | i am in blood stepped so far | ] |
| [ | music |
| | http://8tracks.com/sxllybrown/king-hereafter | ] |
tomorrow, and tomorrow, and tomorrow
creeps in this petty pace from day to day
pirmkārt, vizuāli ļoti krāšņa filma. troņu spēles, bet ar stilu un saturu. otrkārt, filmā var redzēt maiklu fasbenderu bez biksēm. treškārt, cilvēki gāja prom iz zāles. like, seriously? what did they expect, i wonder.
it's macbeth, and it was bloody and dark, just like it ought to be. iztrūkst gan laika intensitātes, jo makbeti visu dara, apstākļu spiesti, līdz galam neapsverot, tipa: oh, fuck, we gotta take out this guy, too, better do it, like, right now, gan viņu abu spēcīgās ambīcijas atainojuma. lugu lasot, krieviski, pasternaka tulkojumā (kurš ir perfekts), galvenais, ko atceros - ka makbetus virza trakas alkas pēc varas, kas aptumšo visu citu, ieskaitot veselo saprātu. lēdija makbeta = solvita āboltiņa.
filmā viņi vairāk tādi somnambuliski, aktieri paši savā slo-mo murgā, nolemti no paša sākuma, arī bez visām raganām. džekam pamatīgs kara pstd, beibei bērns nomiris - abi emocionāli truli, abiem vienkārši kārojas kautko intensīvu, kautko vardarbīgu. i know the feeling. it descends after great loss, after you've seen too much. you just don't care anymore. you just want to watch the world burn. and it eventually does, in bright, wonderful red over dunsinane.
 |
|
|
| #daily discovery |
[Dec. 13th, 2015|09:12 pm] |
| [ | mood |
| | extraordinary machine | ] |
|
|
|
| #daily weekend review with žuks glaks |
[Dec. 13th, 2015|09:21 pm] |
| [ | mood |
| | perfectly balanced | ] |
| [ | music |
| | jason robert brown - nobody needs to know | ] |
biju lnmm apskatīties. secināju, ka agri svētdienas rītos mākslu baudīt dodas vecas tantiņas, tandēmos vai baros, uzkrītošā meikapā un kontrastkrāsu tērpos (the kind of old women with dark red dzintars lipstick and high, hysterical-ish lilt to their voices, who fancy themselves liking art), kā arī ģimenes ar sīkiem, satuntuļotiem bērniem (vecāki nogurušām sejām strīdas savā starpā), clean-cut jaunieši krāskoordinētos apģērbos (so obviously on a date), un daži pārāk labi apģērbti vīrieši (gaaay). terases 50-cilvēki-onlī nestspēja iespārda, tāpat arī stikla griesti, no augšas uz leju caur kuriem nevar redzēt ne sūda, toties cilvēki lejā var ļoti labi aplūkot augstākstāva apmeklētāju kurpes, kājas, un, ē, nu, ja vasarā uzvilkt īsus svārkus... nez vai tā bija ģedimiņas, vaikāturviņusauca - kalsnā, kautrīgā galvenā arhitekta ideja, lol. anyway, leišu projekts, protams, normāls, bet nekā iespaidīga nesaskatīju. it's exactly the same as it was before. nu, pagrabu izbetonējuši (jācer, ka gruntsūdeņi ir savaldīti uz ilgu laiku). so, what. klasicisma salikums ar tate-tipa modernismu izskatās diezgan mežonīgi, ja par to aizdomājas.
citās ziņās, pastāvīgās kolekcijas izvietojumu atceros no galvas. un restaurācijā izmantotā zelta apjoma cena sastāda 5086,2 asv dollārus. really, not that very much.
p.s. logu rāmji nav zili, bet gan tumši zilpelēki. un pats muzejs ir stūra mājai aizdomīgi līdzīgā tonī. varbūt sapirkās vienu krāsu vairumā, pa lēto. visai rīgai pietiks. |
|
|