| #daily culture life with žuks glaks |
[Nov. 19th, 2015|07:00 pm] |
reiz sensenos laikos, pirms es sāku strādāt kā kara gūstekņu nometnes ieslodzītais, i had a life. a cultural life.
biju uz brodski/mišu b. jrt, par ko atkārtoti jāsaka mīļš paldies jūzerim gc. secinājums numur viens: akdies, cik cilvēki tomēr ir debīli. vienam izrādes laikā atkārtoti zvanīja mobiļņiks, citas kautkādas resnas tantes drausmīgās puķainās kleitās, kuras sēdēja man aizmugurē, ēda konfektes un čaukstināja ietinamos papīrus, vai maisiņus kautkādus. gribējās pagriezties un noprasīt: why the fuck did you even come here?? hermanim, kā liekas, patīk ņirgāties par latviešu teātra gājēju prasti parasto. latviešu stāsti, piemēram, nebūt nav labsirdīgas anekdotes, bet drīzāk ļoti sardoniska izsmiešana. miša b. tika ielikts tādā kā stikla būrī, kur viņš lēnam pastaigājās, lasot dzeju, drīzāk pats sev, nevis šokolādes konfekšu mīļotājām. šķiet, hermanis, arī caur dzeju, saka: rekur jums ir jūsu elks būrītī, varat nu blenzt uz viņu, cik tīk, jūs stulbeņi. that was amusing. secinājums numur divi: miša b. ir kruts. tāāāda ekspresija, izmantojot savu ķermeni, ārprāts. un tās bija tikai divas īsas etīdes. ļoti nožēloju, ka piedzimu pārāk vēlu, un man nebija iespējas viņu redzēt spēku pilnbriedā, dejojam. that must have been something truly amazing. un brodskis, protams. trimda, prombūtne, nāve. my favorite themes, by my very favorite russian poet.
citās ziņās - latviešu akvareļu izstāde arsenālā ir ļoti jauka. ģelža bumbvedējs uz rīgas saulrieta fona, 19. gs. naturālistu superprecīzie augu attēli, jaunatklājums - kārlis sūniņš, tik tīrs un auksts zilais tonis.
nākamajā raidījumā: franču laikmetīgā māksla rīgas mākslas telpā un jaunais bonds. un staro rīga arī būs garām jānoiet, lai gan runā, ka šogad tā esot meh. |
|
|