| #the good life |
[Mar. 3rd, 2014|11:54 am] |
| [ | mood |
| | indian ink on paper | ] |
| [ | music |
| | bright eyes - classic cars | ] |
žuka glaka iknedēļas kultūras programma (jo savādāk var aizdzīvoties arī līdz stadijai, kad ikea ēdnīca liekas esam kautkas mega woooow kruts)
velgas lukažas izstāde. arhitektūras muzejs vispār ir baisākais pagrabs ar pakšos sakrautiem veca akmens gabaliem, kas sastāda piemērotu fonu viduslaiku grāmatu miniatūrām līdzīgajiem, ļoti filigrānajiem darbiem. krāsas: metāli - zelts, varš, tērauda gaišpelēkais, motīvi: viduslaiki/austrumi/mazliet lezbiska erotika/sengrieķu mīti/teātris. ļoti intīms, ļoti individuāls pasaules redzējums. nemaz neizbrīnīja, ka jaunkundze saņēmusi lielu kaudzi visādu ārzemju apbalvojumu. pelnīti.
lietuvieši&latvieši biržā. pērles krietni vairāk, nekā čurļoņa, bet anyway. amazing stuff. the stuff that bad dreams are made of, one might say. pērles brīnumu pils, i could look at it for hours. it's floating on air, it doesn't exist, except in green poisonous mists of some fantasy novel world. |
|
|
| #sick season |
[Mar. 3rd, 2014|06:43 pm] |
tā kā pēdējā laikā privātajā dzīvē man galīgi neiet, gāju meklēt jaunas iepazīšanās iespējas uz rīgas 1. slimnīcu. un, kur gadījies, kur ne, rindā gaidot, man pie kājām nokrita, un ilgu laiku turpināja vāļāties, putekļus slaukot un ar kāju pa grīdu piesitot, sasarcis un nopuņķojies nodokļu atlaide/pabalsts, viens gab. abi vecāki, pēc skata ļoti noguruši, ignorēja visu pasākumu. nodokļu atlaide, mazliet padomājis, palīda zem beņķa un sāka skaļi bļaut. māte smagi nopūtās un turpināja klabināt telefona taustiņus. pēc brītiņa sīkais, galvu no beņķa apakšas pabāzis, vērtējoši noskenēja apkārtni, un ievēroja mani, kura mute režīmā ņirdza par viņa hepeningu. beidzot bija atrasts domubiedrs, un turpmākās piecpadsmit minūtes es pavadīju, tiekot raustīta aiz somas siksnas un šalles, un tad spēlējot spēlīti smārtfonā, kurā bija ar spilvenu jādauza kaķītis.
kids these days, you know. |
|
|