| #daily alternate reality trip |
Dec. 4th, 2014|01:38 pm |
sakarā ar to, ka pēdējā laikā pašam aktuāli, šodien studijā - japāņu kultūras koncepti 101
いろはの唄 (iroha no uta) - supposedly heianas laikmetā, kas būtu 11. gadsimts, sacerēts japāņu tradicionālā (tolaik jau nu laikam diži modernā) waka stila dzejolis, kurš reizē ir pangramma, tobiš, tas izmanto visas japāņu hiraganas zilbju alfabēta zīmes, katru tieši vienu reizi. dzejolis oriģinālā ir pierakstīts no ķīniešiem aizlienētajos hieroglifos, kuru izruna saliekas pangrammiskā japāņu valodas tekstā ar ļoti aptuveno tulkojumu: ziedi ir krāšņi, bet tie visi kādreiz nobirst - kurš gan šajā pasaulē spēj palikt nemainīgs? šodien es šķērsoju augsto kalnu, es redzēju gaistošu sapni, bet paliku tā neapreibināts. darbības vārdu laiku un teikuma priekšmeta tekstā nav, respektīvi, kad un kas šķērsoja - open to interpretation, pirmā persona un pagātnes laiks ir tīri subjektīvi mana tulkojuma izvēle. vēl arī jāatcerās, ka japāņu valodā ir drausmīgi daudz homonīmu un vārdu ar daudzām nozīmēm. kas, protams, noved pie tā, ka šī dzejoļa interpretācijas ir uz katra stūra pa desmit. (important! japāņu valoda, atšķirībā no, teiksim, latviešu, ir minimāli deskriptīva, to vairāk raksturo tādi jēdzieni kā あいまい jeb nenoteikts, nepateikts, daudznozīmīgs. bet par to citā sērijā). nu piemēram: iro burtiski nozīmē krāsa, pārnestā nozīmē tiek lietots, lai runātu par ziediem, kā arī, ļoti bieži, arī mūsdienās - par cilvēkiem kā sensuālām, dzīvojošām un uzdzīvojošām būtnēm (meitene kā puķīte, you know). tātad autora doma ir - visas krāsas reiz izbalē, tāpat kā visi ziedi reiz nobirst, gluži tāpat kā visas jūtas reiz beidzas, visi skaistie jaunie seksīgie cilvēki reiz kļūs veci un nomirs. hence dzīve ir gaistošs sapnis (shallow dream, gan tajā nozīmē, ka bez īpašas jēgas un vērtības, gan tajā, ka no tā jebkurā brīdī var pēkšņi pamosties, tas ir, nomirīt), kurš autoru nemaldina, jo viņš ir uzrāpies kalnā - apguvis budisma fīčas. tāds nu ir populārākais teksta skaidrojums. un, suprise suprise, izplatītākais viedoklis par teksta autoru ir, ka tas bijis 11. gadsimta budistu mūks kūkajs, čalis, kurš dibināja vienu no divām vadošajām japāņu budisma sektām.
par praktisko pusi runājot, iroha dzejolis tika pielietots kā alfabēts līdz pat meidži revolūcijai 1848. gadā - japānas modernizācijas/vesternizācijas sākumam. līdz 1945. gadam japānā ražotie ieroči tika kategorizēti sērijās pēc iroha principa, tāpat arī japāņu armijas zemūdenes. šur tur tas ir saglabājies arī mūsdienās - teātra zālēs vietu numerācijā, nošu pierakstā, japānas dzelzceļa klašu iedalījumā (I - luksusa klase, RO - otrā klase un HA - ekonomiskā klase).
šis bija īss ieskats japāņu kultūras kodā un ar tā tulkošanu saistītajās problēmās, paldies par uzmanību. further reading here. nākamajā sērijā - par hentai anime un japāņu trakajiem tv šoviem, i promise. |
|