šodien svinam ar pankūkām un sakaltušiem pirkstiem pret sauli lēkc pandorīts saslimis dolomīts manā mājā ienes pelējumu un kopā ar rasas kundzīti tie formē mazu vienību kura - un jūs šito pieminiet - iznīcinās visu pasauli tieši vajadzīgajā mirklī kad abas rasputina planētas būs nostājušās aiz mana cukura velcī marmelāde tievajā kaklā sasprāgusi mārupe pilna ķimikālijām kā es tā atstāju uz galda nepabrīdinot mazos saa gariņus kuri ēd visu kas atstāts uz cilvēku virsmām sastājies mazs pulciņš lūdz mazu dzīvībiņu tāpēc es atkāpjos tālākajā stūrī un vienkārši kādu laiku klusēju līdz pienāk rīts un divviru durvīs iestājas magus opus pienievātiem zābakiem krakšķošiem dāvinājumiem bites sakritušas kaudzītē priecājas mani redzēt un degošajās debesīs atveras logs uz ceturto dimensiju kurā viss ir tieši tā kā es iztēlojos un no idejas piedzimušais pakasa aci savā plaukstā.
mana realitāte ir zem septiņām atslēgām un viena no tām slēpjas tavā zāgrebā, tru.
