Vovam vispār liels paldies - tas ko viņš izdarīja priekš Guntas bija neatsverami. kaut arī viņš nebija tas, kurš dzemdēja mūsu bērnu tomēr pagaidām izskatās tā, ka mēs kopā vēl ilgi lietosim alkoholu un sapņosim par tiem saulainajiem laikiem Ģertrūdes ielas pagrabos, kuros, lai arī smaržoja pēc pelējuma un atkritumiem, tomēr bija savs šarms otrā plāna jeb neredzamajā mītiskajā pasaulē. Paldies tev Vova, tu man esi dārgāks pat par Guntu un Viju, es šīs aknas ēdu par tevi un Guntu, kuru mīlu vairāk par Viku.