ēdiens nabagiem mārvel kino kauciens atsprādzē kokus no krēsliem sēdieties kino pietiekami vietas trakajiem mardokvel pitī samariešu vilkānu dievien state of posession sagrābj mani plecos un ievelk zilajā mājā kur asinīs slēpjas skaistā atslēga labi labi es jau zinu es te jau bijusi beigās atbrauks baltais nāves zirgs un es viņu piekrāpšu kā sīsīfs un rokās sabirzīs sakaltis zemes klucis bites izlauzīsies brīvībā un sakodīs visus mazos meža bērnus kuri uzdrošinājušies ložņāt ap manu meža pauguru kuru saucu par mājām masīvkoka ķiršu mēbeles lapkrtis siltas laternas ezerā draugi ietin kāsī piparkūkas un stāsta par vakardien uzkārtajiem zīmējumiem kuriem no sāniem var redzēt neona spīdumu kas lien zemē sū uzlec krastmalā un ievēro dīvainu krūma kustību padebešu reflektors uz to nedarbojas realitāte ir anomāliska kā tajā ballītē kad mums bija sešpadsmit un mēs vēl nebijām tik tuvas tad reflektors pagriežas pret mani un sāk dūkt kā vēja ģenerators piezīdušās dēles nokrīt pa vienai itkā es vairs nebūtu cilvēks it kā Zeme vairs nebūtu Zeme un mazie vēži spīlītēs nobīstas kā ēnas izklīst ērkuļi klasiskās atpakaļgaitās lamās pīpī es tak teicu es tak tev teicu man jau no paša sākuma likās ka kaut kas nav tīrs papa vēzītis šorīt pamodās no tā profetīgā sapņa un izgāza kafiju uz mama vēzīša manas mazās meža radībiņas nepabeigušas savas vakara rutīnas iegrimst klusumā metramērs nogrimst dzelmē un kladē tiek ievilkts trekns 3