| |
[2. Maijs 2007|01:55] |
|
Maziem bērniem skatiens savādāks. Cerība, satraukums, optimisms un nezūdoša interese. Viņiem nav ne jausmas, cik ļoti viņus šī pasaule sarūgtinās, pievils, sodīs un visādi citādi nepiepildīs viņu cerības. Tikai tad, kad viņi apjēgs, ka pasaule nav pasaku un brīnumu pildīta, viņi pamanīs cerību citos. Mazākos, jaunākos, nepieredzējušākos. Un pēc brīža uzdos sev jautājumu:"Kur gan ir palicis mans optimisms?". |
|
|
