February 19th, 2012

• 2/19/12 04:08 am
• skatos uz savām rokām. atveru plaukstas. un skatos. kā uz divām sejām. čigāniem par spīti auksti nenolasāmām. kam viņas? domātas, radītas, pulsē, ir. nekam? parāk daudz kam?
  
  skatos kā uz divām nogurušām, rievainām sejām. un lasu. dzīvi. ne jau kā grāmatu. kā pelnus nevietā birušus zemeņu lapās. kā vecas fotogrāfijas, kuras pāršķir, kad vientuļi skumji paliek vai vienkārši tāpatās. kā liepziedus tējai. kā jāņogas. kā izbirušus sērkociņus. tās svītras ir upes, tās upes ir takas.
  
  ai.
  
  bet nopūtas pelna tikai tie, kas strādā, nevis tie, kas skatās uz savām rokām.
  Tags: dzjpr
  
  
• 1......