Dž.

Nespēju izslēgt domāšanu. Tā ir nopietna problēma. Tāpēc, kamēr man ir laiks, melsīšu par to cik labas ir vēlo nakšu pastaigas. Esmu mazliet traka un no otra krasta viena punkta kustējos mājās uz otru krastu, uz otro punktu, kas, ja starpā nebūtu upe, atrodas tieši pretī pirmajam punktam.
Sniedziņš sniga un sniga… Nabām pusēm gāja divi vīrieši un stilīgi smēķēja, bet neatkārtojami safīrzilās debesis... melnie, robustie ēku stāvi nakts melnumā un oranžīgi zeltainās ugunis logos... Bet ielas kā izmirušas. Protams. Tas saprotams.
Sajūtas kā noklīdušai... (katrs ievieto savu māksliniecisko variantu)