XOOX. Cilvēks. -

Šonakt sapņoju sapni. Atceros dažas epizodes:

1) Milzīgs kalns, kas sastāv no apaļiem, porainiem akmeņiem. Es un lupus un skalpelis, nezinu kādā sakarā, lienam tanī augšā, tas ir grūti, bet arī patīkami, porainie akmeņi glāsta ādu, vairākas reizes es apstājos un vienkārši paguļu un baudu šo sajūtu. Augšā ir plašs ezers. Ir arī dažas meitenes no mūsu klases (? :D). Mēs ejam peldēties. Tas arī ir ļoti patīkami. Ūdens ir vēss un smaržīgs.

2) Kāds mani māca, ka ēst gaļu nav labi. Man tiek demonstrētas veselas ainas ar kautķermeņiem, dzīvnieku nogalināšanu, dažāda veida pirmsnāves gārdzieniem, kviecieniem un dzīvnieku sāpju īdieniem. Pēc tam es atkal kāpju porainajā kalnā, bet šoreiz man jāuzmanās no milzīga, nodīrāta vērša, kas palicis dzīvs un cenšas man uzbrukt.

Vispār par to vērsi un mežonīgo dzīvnieku - šo situāciju es pēdējā laikā sapņos redzu visai bieži. Ka man jāslēpjas no mežonīga, bet tomēr savās dusmās akla dzīvnieka. Tas, ka viņš ir no dusmām akls, mani glābj. Viņš ir mežonīgi liels, tā kā istaba, spalvains, matains un viss pilns dzīvnieciskas enerģijas. Viņš prot skriet tikai taisni, tāpēc es vienkārši pakāpjos malā, kā toreadors un viņš aizskrien tālāk. Viņam vajag laiku lai apgrieztos un tad viņš atkal no savām dusmām skrien tikai taisni.

Tāpēc man ir dīvaina sajūta, kad Narvesen kiosku logos redzu to reklāmas plakātu, nezinu, ko tas reklamē, atgādina ceļazīmi, kurā attēlots skrejošs briedis. "Uzmanies, dzīvnieki!". Sajūta tāda, ka mani šeit, pilsētā, no Narvesen skatloga, uzlūko tas lielais, matainais, no sapņa.

Current Music: Pink Floyd - Learning To Fly