xoox | Oct. 15th, 2006 03:10 am Takta sajūta vai vājību kultivēšana? Iniciatīvas uzņemšanās vai putras mutē bāšana? Varbūt vienkārši cilvēciska nesaprašanās? Viņa karsē, es saldēju. Viņa nogāž no kājām, es aizturu elpu. Apnicis. Paliek kaut kur pusceļā starp sirdi un prātu. Gribas izklepot to ārā, nepateikto. Nevaru. Varbūt nevajag. Es tikai ceru, ka indīgā tumsas puķe neuzplauks manā dvēselē. Noskriesies bangojošie ūdeņi un gliemeži, putni un meža zvēri atkal iznāks saulītē sauļoties. Lai tā būtu. Lasīt komentārus |