| Tuesday, November 9th, 13:11 Mēs paēdīsim un mums būs proteīni, mums būs balastvielas un vitamīni, mēs kļūsim veselīgāki, mūsu kauli būs cietāki, muskuļi - stingrāki, sejas - gludas un cietas, acis - spīdošas. Mēs būsim gatavi lielajai dzīvei un lielajiem izaicinājumiem.
Mūsu acis vienlaicīgi spīvi gailēs un izstaros mīlestību, aiz tām slēpsies gan bērns, gan pieaugušais. Mēs lēnām ieaugsim pasaules šķidrautā un tā mūs pieņems, mēs jutīsim, ka tā ir mūsu pusē, tā nekad to neteiks skaidri un viennozīmīgi, bet mēs to jutīsim.
Mēs apjautīsim aklos dabas likumus, kas ir vienlaicīgi mūsu posts un mūsu patvērums. Mēs dabu vienlaicīgi mīlēsim, tai pretosimies un no tās baidīsimies, mēs personīgi izdzīvosim mūžsenās cilvēces dilemmas, kas katram ir atšķirīgas, bet visiem - vienas. Un mēs sapratīsim, kurš ir stiprāks un to, ka cilvēks ir trausls, bet daba - akla. Tev jābūt prasmīgam stūrmanim, lai savaldītu melnos zirgus, kas tevi nes. Tad tie aiznesīs uz zvaigznēm.
Tu paliksi viens pret vienu ar lielo pasauli, tu iesi caur lielās pilsētas ielām, starp tūkstošiem būtņu, kuriem visiem dots viens vārds - cilvēks. Un tāda kā Tu nekad nav bijis un nekad vairs nebūs.
Un tev izaugs spārni. Tie izaugs Tavā apziņā, tie būs neredzami, bet pavisam īsti. Tie būs stingri un plēvēm klāti, ar kauliem un locītavām, kas rotēs miesas bļodiņās un precīzi pildīs savu uzdevumu. Tie nebūs viegli kā pūciņas, to galvenā sastāvdaļa nebūs sapņi un ilūzijas. Tie dažreiz būs smagi un masīvi, un neērti lietošanā. Dažreiz būs grūti tos pacelt. Bet tu pārzināsi katru skrūvīti tajos, katru salaiduma vietu fizelāžā, tu zināsi celtspējas formulas un tu zināsi arī vājās vietas. 3 komentāri - komentēt |
