XOOX. Cilvēks. - October 19th, 2006

Tā diena ir pienākusi... Punkts. Punkts. Puuunkts.
Man jau tagad skudriņas skrien pār ķermeni un paātrinās elpošana. Kas vēl būs rīt..........

Džeki piedāvā pulverīšus. Es saku "Nē", lai gan mentālā bilde ar halli, pilnu ar dejojošiem cilvēkiem un Underworld, liek.. aizdomāties.
Kāds gadījumā nerīko after-party?? Man ir aizdomas, ka tik ātri reiveru dvēselītes nenomierināsies.

Underworld džeki tagad ir mazliet aptaukojušies un īstenībā izskatās tā:

Underworld - Pearl's Girl nupat savienoja mani ar 1997. gadu. Tik salda sajūta... Ja man piedāvātu pārcelties atpakaļ un visu, kas noticis 1997-2006, aizmirst, es nešaubītos ne mirkli. Nu varbūt mazliet.
Mūsdienu elektroniskā mūzika šķiet tik plakana un neinteresanta. TUR ir pareizais bīts un pareizais fīlings. Jo katram iesācējam mūziķim toreiz papildus spērienu pa pakaļu deva tas, ka tā bija revolūcija, jauns domāšanas veids, tirpas skrēja pār kauliem tikai tāpēc, ka apzinājies (vai tikai iedomājies),ka nezini,kur tas ved, bet pilnīgi noteikti kaut kur The Beach-veidīgā pasaulē. Līdz viss izgāja ārpus kontroles, līdz rave is dead un viss nogrima, amfetamīnā, popkultūrā.. pats sevi izsmēla.
Bet vai tā ir utopija? O, nē, es tam joprojām ticu. Tikai es ceru,ka tagad redzu vairāk. Varbūt reivs neizglāba pasauli, bet es ticu tam, ka tas bija tikai daļa no lielākas tendences, vilnis, kas atkārtosies un atkārtosies, jo vienmēr jau būs ilgas pēc absolūtas brīvības un absolūtas laimes. Hipiji, reivs... tam jānāk atkal un es tikai ceru, ka es būšu klāt, kad tas notiksies. Un es ceru, ka tas vilnis vienreiz pārvelsies pāri tam žogam, vienaldzības, nežēlības un ignorances žogam un cilvēku dzimums pierādīs, ka tas nācis šeit radīt un mīlēt, nevis postīt un graut.