XOOX. Cilvēks. - December 5th, 2005

Man regulāri (reizi 1-2 mēnešos) gadās tā, ka vakaros, gulēt ejot, pēkšņi galvā kaut kas notiek un sākas tāda kā krišanas un celšanās sajūta vienlaicīgi. It kā tu vienlaicīgi kristu un ļoti ātri paceltos. Ar gribasspēku šo sajūtu var pārtraukt, saspringstot un atverot acis, bet, ja tai ļauj notikt, tā pastiprinās aizvien vairāk un vairāk, līdz gandrīz vai fiziski sāk reibt galva no lielā ātruma. Raksturīgi ir domāšanas vieglums. Sevišķi šo sajūtu pastiprina dažādu pretstatu apcilāšana galvā, t.i. skaists-neglīts, augsts-zems, liels-mazs... To, ka tas ir viens un tas pats, precīzāk sakot - "TAS", precīzāk sakot, acs, kas vēro pati sevi, iņ-jaņ, kā nu katrs to nosauc, es zinu jau sen (un tas liek man smaidīt).
Parasti es tai ļauju notikt, jo interesē, kas notiks tālāk. Bet vienmēr tomēr tas virpulis kļūst par ātru. Ko zemapziņa vēlas man pateikt? Varbūt tā ir sava veida neapzināta meditācija vai kas tamlīdzīgs? Vai ļaut tai notikt? Mani interesē, kas tur galā būs..