| Saturday, March 5th, 2:38 Ir kāda dziesma, kura man nekad neapnīk, es to varu klausīties atkal un atkal.
Sven Vath - Face It.
Kur ir laime? Kur? Augstceltņu melnajās logu acīs? Tumši zaļajā meža maigajā pieskārienā? Skābekļa molekulās, kas uzsūcas plaušās? Kur tā ir, tik netverama, tikai sajūtama, tikai meklējama, meklējama, meklējama. Siltos meitenes glāstos, karstā elpā, smaidos, skatienos. Asfalta cietajā pašpaļāvībā, asinīs, asinīs, asinīs varbūt. Tablešu galvu grozošajos mīlasstāstos, dvēseles čurkstēšanā un klusajos čukstos, nemanāmajos, kas apklust, kad tiem pievērš uzmanību?
Es uz neko nepretendēju, tikai uz vienu malku svaiga gaisa. Pašlaik. Sapņi, sapņi ir vissvarīgākie. 1 komentārs - komentēt |
