XOOX. Cilvēks. - June 11th, 2003

Ko lai dara, ja es esmu sapinies ar cilvēku, kas vispār nav no manas pasaules, kurš mani vispār nesaprot un ar kuru visu laiku jāpiespiežas, lai būtu kopā? Mani ar viņu saista tikai pagātne, un tā ne spožākā. Bet es tiekos ar viņu, mēs ejam kopā izklaidēties, runājam, tipa esam draugi.
Viņš ir zemisks cilvēks, ja kaut kas kaut mazākajā veidā aizskar viņa pašapziņu. Viņš nekad neargumentē un nepārliecina, viņš izmanto tavas vājības, viņš meklē mirkli, kad tu sasvārstīsies, lai no visa spēka pagrūstu. Viņš nekad nesaka "jā" vai "nē", viņš nogrūž atbildību uz citiem, lai pēc tam neveiksmes gadījumā otrs būtu vainīgais.
Saprotu jau, vienkārši nesatikties ar tādiem cilvēkiem, vienkārši pateikt sev, ka viņš nav no manas pasaules. Bet es nespēju atteikt. Ja viņš zvanīs, mēģinās ar mani tikties, es atkal piekritīšu un sāksies viss no sākuma.

Kas šī par dabas parādību? Varavīksne tā nav!

Kas notiek, kad nepārvarams spēks saduras ar nepārspējamu pretestību?

Mans tēvs kļuvis galīgi māņticīgs, oh my god. Kā lai viņam palīdz, viņš atliek garu braucienu ar mašīnu uz sestdienu, jo piektdien ir trīspadsmitais datums!
Man vienkārši nāk smiekli. Bet nevar saprast, smieties vai nē.