| Saturday, December 14th, 1:01 Nakts un besis. Nosolījos sev iet gulēt agri, bet joprojām sēžu pie kompja.
Sviestaina sajūta, kā parasti pēc "The Sims" spēlēšanas.
Tipa piektdienas vakars, vēl jau var paspēt kaut kur aizskriet, kādu satikt, ar kādu kaut ko sarunāt. Piektdienas vakara drudzis, he. Cik maz vārdu vēl nesabojātu no reklāmām.
Dārdošais teļuks. Kā simbols bezsmadzenismam, maskām un neīstumam. "Human engineering", mārketings, brendi, štampi apziņā.
Eh, tam jau es esmu pāri. That's the way life is, ha.
Dzīve nav taisnīga. Mans ideālista prāts, pieņemot šo patiesību, krīt otrā galējībā. Ok, nav taisnīga, dzīvosim tad tā. Un es nodaru kādam pāri. Un atkal nav labi.
Zelta vidusceļš... Izrādās, tā ir viena no lielākajām dzīves mākslām. Māksla būt laimīgam.
Dievs, dod man spēku cīnīties pret dzīves grūtībām. Dievs, dod man lēnprātību samierināties ar lietām, ko es nespēju mainīt. Un, Dievs, dod man gudrību atšķirt tās vienu no otra.
Iemācies to un būsi laimīgs.
Bet vai dzīve nepaliks lēna, sastāvējusies purva rāva?Vai tas nepāraugs mietpilsoniskumā? Vai pats, sev nemanot, nepiepildīsi savu dzīvi ar apputējušiem gumijkokiem, putekļiem, netīro veļu, sīkām klačām, seksu bez baudas, zooloģisko dārzu ar bērniem sestdienās utt?
Nepazaudē sevi. Tu zini, ja būsi patiess pret sevi, tas nenotiks.
Eh, cik grūti, grūti... Bet kas teica, ka būs viegli?
Murgs. Mazais piektdienas vakara murdziņš. Ej mājās, gulēt. Rīt būs jauna diena.
Man vienīgajam liekas, ka šis gads bija ļooooti garš? 2 komentāri - komentēt |
