XOOX. Cilvēks. - Post a comment

Atceros tevi tāpēc, ka vidusskolā no tavām rokām pilēja asinis. No Doom fragiem.
Mja, bija tāds laiks, kad es FPS spēlēju. Tas bija sen. Dalīju pirmo vietu skolā ar vēl vienu džeku, pie tam spēlēju tikai ar klaviatūru, bez peles. Doom-ā tas bija tīri normāli iespējams.
Pēc tam pārmetos uz RPG, Baldur's Gate noveda mani līdz ekstāzei un raibām acīm. Vēl pēc tam mazliet Planescape Torment. Tagad gan ilgi neesmu nevienu labu spēlīti spēlējis. Pēdējā, kas pavilka, bija Civilization IV, bet sakarā ar nemērā bremzēšanu tika no datora izmesta. Vispār, datorspēles neattēlo realitāti tik labi, lai būtu vērts spēlēt kaut ko vairāk par stratēģijām, ko es uzskatu par īstāko žanru, kas tiešām atbilst vārdam "spēle". Kā šahs vai tamlīdzīgi. Ja gribi vislabāko FPS, visreālākos specefektus un totālu immersion spēlē, sarunā ar draugiem un uzspēlējiet peintbolu. Vai piesakies armijā.
Viena stratēģija tagad īpaši pavelk. Dēļ sava indie fīlinga un abstrakcionisma. Savāda stratēģija par semi-hacker tēmu, kur tu kontrolē AI botiņus - darwinians, kuriem uzbrucis ļaunais datorvīruss. Spawnē un killo procesus, zīmē gaisā savādas figūras, nu vienvārdsakot, īpatnēja spēlīte. Darwinia - A Digital Dreamscape.